Ķīna otrdien aizliedza eksportēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm svarīgos minerālus galliju, germāniju un antimonu, kam ir plaši militārs pielietojums, saasinot tirdzniecības spriedzi nākamajā dienā pēc Vašingtonas pēdējās represijas pret Ķīnas skaidu nozari.
Ierobežojumi stiprina esošo ierobežojumu izpildi kritisko derīgo izrakteņu eksportam, ko Pekina sāka ieviest pagājušajā gadā, taču tie attiecas tikai uz ASV tirgu, jo pēdējā tirdzniecības saspīlējuma eskalācija starp divām pasaules lielākajām ekonomikām pieaug pirms nākamā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā.
Ķīnas Tirdzniecības ministrijas direktīvā par divējāda lietojuma precēm gan militāriem, gan civiliem lietojumiem tika minētas bažas par valsts drošību. Rīkojums, kas stājas spēkā nekavējoties, paredz arī stingrāku pārskatīšanu attiecībā uz galapatēriņu grafīta izstrādājumiem, kas tiek nosūtīti uz ASV.
“Principā gallija, germānija, antimona un īpaši cieto materiālu eksports uz ASV nav atļauts,” norādīja ministrija.
Gallijs un germānija tiek izmantoti pusvadītājos, bet germānija tiek izmantota arī infrasarkano staru tehnoloģijās, optisko šķiedru kabeļos un saules baterijās. Antimonu izmanto lodēm un citos ieročos, savukārt grafīts ir lielākā elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru tilpuma sastāvdaļa.
Šis solis ir izraisījis jaunas bažas, ka Pekina nākamreiz varētu mērķēt uz citiem kritiskiem minerāliem, tostarp tiem, kurus izmanto vēl plašāk, piemēram, niķeli vai kobaltu.
“Šīs jaunās kontroles tikai uzsver, cik svarīgi ir stiprināt mūsu centienus ar citām valstīm, lai novērstu risku un dažādotu kritiskās piegādes ķēdes ārpus ĶTR (Ķīnas),” sacīja Ķīnas valdības pārstāvis. Trampa pārstāvji nekavējoties neatbildēja uz komentāru pieprasījumu.
Ķīnas muitas dati liecina, ka no šī gada līdz oktobrim uz ASV nav sūtīti apstrādāta un neapstrādāta germānija vai gallija sūtījumi, lai gan gadu iepriekš tas bija attiecīgi ceturtais un piektais lielākais minerālu tirgus.
Tāpat Ķīnas kopējais antimona produktu sūtījumu apjoms oktobrī samazinājās par 97%, salīdzinot ar septembri, pēc tam, kad stājās spēkā Pekinas rīcība ierobežot eksportu.
Ķīna pērn veidoja 48% no pasaulē iegūtā antimona, ko izmanto munīcijā, infrasarkanajās raķetēs, kodolieročos un nakts redzamības brillēm, kā arī baterijās un fotoelementu iekārtās.
Saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma Project Blue datiem šogad Ķīna ir nodrošinājusi 59,2% no rafinētā germānija produkcijas un 98,8% no rafinētā gallija produkcijas.
“Šī darbība ir ievērojama spriedzes eskalācija piegādes ķēdēs, kur Rietumos jau tā ir ierobežota piekļuve izejvielu vienībām,” sacīja Project Blue līdzdibinātājs Džeks Bedders.
Antimona trioksīda cenas Roterdamā kopš gada sākuma bija pieaugušas par 228% līdz 39 000 USD par tonnu 28. novembrī, liecina informācijas sniedzēja Argus dati.
Uzņēmums Perpetua Resources, kas ar ASV valdības finansiālu atbalstu attīsta Aidaho antimona raktuves, paziņoja, ka Ķīna “apbruņo piekļuvi” izrakteņiem, kas ir būtiski ASV militārajām un tehnoloģiju firmām.
“Mums nopietni jāpievēršas Amerikas minerālu avotiem,” sacīja Perpetua izpilddirektors Džons Čerijs. “Ir pienācis laiks izbeigt mūsu paļaušanos uz Ķīnu un nodrošināt mūsu nākotni.”